Then and now: The Two Towers. (I'd personally prefer 'The Return of the King')

I'm here. Now what? 

It is an adventure - as trivial as that. The most important thing is to not look back. Don't walk back in your footsteps. Say 'thank you' and have amazing memories, but never compare present to past. I guess it is like that with everything, not just moving to another country and whatnot. 

I am conscious of the fact that I stand out like a sore thumb here. Or, perhaps, I'm simply paranoid.

My jokes have left me and, instead of it being a sad state of affairs, it is funny in itself. It is a tragicomedy and it is intrinsic to these kinds of changes - changes that supposedly have nothing tragic about them, but they come along with a lot of melodrama. 

However, it doesn't mean that the emotions and words uttered at the time are not genuine. 

Retrospect is a cynical bitch. Don't listen to it. 'Now' is your bestie. 

***

Once you open up and dare to stop trying to be a perfectly balanced and reasonable human being, life becomes simple (as awkward as this sentence is, it is exactly what I wanted to say). 

So, now I sit here with my ego and we're both eating icecream, and then it will go and hang out somewhere else and leave me alone for a while. And it is a good state of affairs. Balance is not control; it is knowing that wherever you are, you are your own moral compass, or rather - safe place.

Yada yada yada.

I googled what 'yada' means. Go for it.

***

I will go and get a job now. 

Maybe eat another carrot. 

And then think about whether I should start collecting plastic bags. Like mums do. Maybe that is 'why mums go to Iceland'? You see, no one will get this 'joke' here, back in Latvia. It doesn't matter that it is not funny, at least it could have been understood and not laughed at. There is some comfort in it. 

Moving country plus lunar eclipse, plus it being a Monday is a mix equivalent to a Long Island Iced Tea; you are lucky that vomit is not involved (but I think I got that on credit yesterday when that child on the train vomited on my bag). 

I only added this photo of a world map because someone has put a sticker on Russia that resembles a 'wife-beater'. 

Farewell.

Skaidri un gaiši - par bēgļiem un mēdijiem.

Lai izvairītos no gara Facebook ieraksta, vēlos izteikties uz šīs platformas. 

Daļai cilvēku patīk ģeneralizēt noteiktas rakstura īpašības un uzvedību un piešķirt tās noteiktām ādas krāsām, seksuālām orientācijām un nacionalitātēm. Tas viss, protams, lai saliktu sev apkārtējo pasauli glīti plauktiņos, tā segregējot cilvēkus - 'viņi' un 'mēs'. Mēdiji to ļoti labi prot propogandēt.

Diskriminācija un rasisms kā termini, šķiet, ka tikai var tikt lietoti, ja apvainotais ir 'labs' cilvēks, priekšzīmīgs cilvēks, kluss cilvēks, kurš, galvu nodūris, aiz pateicības būs gatavs ceļos krist. 'Vot' tas cilvēks tad laikam ir 'nopelnījis' Tavu viedo, paštaisno, palīdzīgo roku. Tikko kaut viens no 'viņiem' (kā mums tīk domāt) uzvedās 'ne tā', tad visi tiek grūsti tajā paša bedrē - 'paskaties, kā šie tur visu apspēra, izārdīja, mežoņi! Mums tādus nevajag.' 

Visur ir pa nelietim, bet, ja norakstīsim tam apkārtesošos cilvēkus, tad sasniegsim paštaisnuma un nenovīdības kalngalus.

Kamēr neesam pazinuši īstas bailes un izmisumu, varbūt ir vērts pārdomāt lietas. 

Un es droši varu teikt, ka neapskaužu bēgļa iPhone 6, jo mana ģimene ir drošībā un mani kaimiņi nemirst pa labi un pa kreisi. Man arī nav jāpaļaujas uz labdarību un jāraizējas, ka mani sūtīs atpakaļ uz vietu, kur, pilnīgi iespējams, esmu nolemta drīzai nāvei. 

Ja arguments ir 'vispirms parūpējamies par saviem', tad, labi - parūpējies 'par saviem' vismaz,...līdz šim gan neesmu redzējusi no lielajām balamutēm lielu atsaucību palīdzēšanā kaimiņiem, ziedošanā vai iesaistīšanos projektos. 

Cilvēki, kuriem patiešām ir grūti, nesūdzas - viņi cenšas izdzīvot.

Un, pirms zākājam savu valsti, atceramies, ka tie, kas darbojas politikā, arī nāk no mūsu pašu vidus. Ja, kaut kas neapmierina - ej, darbojies un maini lietas, nevis pasīvi-agresīvi sūksties. Mums vismaz ir brīvība. Nenovērtē to par zemu. 

Ja vēlies būt 'labs' (šis koncepts gan ir relatīvs un mulsinošs), tad nešķiro cilvēkus, negaidi neko pretī un esi pateicīgs, ka esi 'palīdzētāja' lomā, nevis lūdzēja.

 

Viss sākas ar attieksmi.